Es jau toreiz taču izārdījos par tām kāzām sasodītajām, kā rezultātā tika paziņots, ka man "vairs nekad neko neprasīs palīdzēt, ka jau tas ir tāds apgrūtinājums". Tas, protams, nebija tik maigiem vārdiem, bet nu vienalga, jā. Un nez, ko gan es tagad tādu daru? Drukāju mīļotās māsīcas kāzām jau hvzpadsmito lapu krieviski. T.i., valodā, kurā kaut cik vēl varu parunāt un palasīt, bet kuru nekad neesmu mācījusies. And I'm sick, people. Quite literally in fact. Bet kuru tad tas interesē, vai ne?