Šī, protams, ir sirsnīgas acu bolīšanas vērta atziņa, bet man tikai teju vai burtiski nupat ir līdz kaulam beidzot aizgājis tas, ka dzīve ir daudz, daudz, daudz foršāka, ja no lietām, vietām, apstākļiem un cilvēkiem beidz gaidīt sazin ko un tā vietā iemācās par visu priecāties un to izbaudīt tādu, kāds jau nu tas viss ir.

Programmas turpinājumā — izdomāt, ko tādu acīmredzamu un pašsaprotamu varētu apjēgt nākamo.