Kā saka, I'm not always rude and sarcastic, sometimes I'm asleep (viens no manu jauno irōnisko tēkreklu četrpakas, starp citu), bet nu tiešām, ja solīds, globāls iestādījums pirmdienas rītā atļaujas man meilā vēlreiz iemest jau piektdien atsūtītos rēķinus ar viena vārda pavadījumu — ATGĀDINĀJUMS! (jā, kapslokā) —, tad ir tikai loģiski, ka atbildē viņi saņems manu Paldies par ATGĀDINĀJUMU, bet rēķinu apmaksu veicu jau piektdien. Pielikumā bankas maksājuma izraksts. Ar cieņu, bla bla bla.
Really.

Medicīniskās komisijas rindā zirgojos ar diviem turpat satiktiem skuķiem, kad viena izdomā man uzjautāt, vai arī tiesības likšu. Atbildu, ka nē, manējām jau termiņš beidzies, jāatjauno. Kā, bet vai tad uz desmit gadiem nedod? Nuja, dod. Klusums. Tad — bet cik tad Jums gadu??
Beigās vēl dabūju dzirdēt, ka labi saglabājusies esmu. Tā, it kā man uz piecdesmit jau būtu, vai, khh.