Šodien viss tik ļoti caur negribu, ka pilnīgi nezinu, kur likties.

Mazais pagalma kaķis notveršanai neļāvās un, protams, bija izvēlējies tieši to pagalma stūri, no kura brīvi bija iespējams tikt uz divām dažādām noparkotu mašīnu pilnām platībām, un līdz ar to nekādi iebarikādēt viņu arī neizdevās. Un pa nakti kaut kur aizklīdis prom. Ēdamā un ūdens bļodiņas vēl atstāju, ja nu tomēr uzrodas, bet pati tikmēr ar savu nepārtraukto acs uzmešanu pagalmam drīz pārvērtīšos vienā no tiem blenzīgajiem babuļiem, kas var pa minūtei precīzi atstāstīt, kad kurš kaimiņš atnācis vai atbraucis un aizgājis vai aizbraucis, kas pie kura ciemos bijis, un cik bieži kurš atkritumus iznes.
Ugh.

Kā izrādās, esmu pamanījusies par četrdesmit eiro nopirkt dabīgās ādas zābakus, kuru cena uz kastes gozējas kā 80 mārciņas, un turklāt ar piegādi mājās.
Nēnu, kam negadās, vai ne.