Mēbeļu meklējumos jau esmu tā izbesījusies, ka "viesu gultas" izlasu kā "vīriešu gultas" un iekšēji wtf-oju — vai tad nu tiešām ir tiktāl, ka sev un vīra kungam būs divu dažādu veidu mēbeles jāpērk.
Vīriešu krēsls un sieviešu krēsls, ar bedrīti un bez. Har har.

Tā kā manā dzīvē dažbrīd nav citu prieciņu kā vien fasādes pucēšana, nopirku kurpes. Visas tādas melnās mežģīnēs, ādīgos sugar skull-os, kniedēs un kleopatras leoparda rakstos, nu, īsāk sakot, smukas bez gala un malas. Tik tālu viss būtu labi. Bet. Neliels išūzs sākas ar uzrakstu uz kastes: "This product contains a chemical known to the State of California to cause cancer and birth defects or other reproductive harm", kas, atzīšos, skan stipri vien interesi rosinoši. Un šie ņem un tik īsi un lakoniski to lietu uzraksta, a man tikmēr jāmokās jautājumu gūzmā. Jo labi, ēst es tās tupeles netaisos, cītīgi ošņāt arī ne, bet, piemēram, vai mans kāju garums ir ekvivalents pietiekamam kurpju attālumam no attiecīgi reproduktīvām vietām? Un vai, šādi apāvusies, es maz drīkstu ielās grūtniecēm garām defilēt? Un cik bieži un ilgi vispār tādas kurpes valkāt drīkst?
Vienvārdsakot, pirku kurpes, bet līdzi dabūju arī vielu pārdomām.