Atliek vien secināt, ka savā emocionālajā un sociālajā attīstībā esmu apstājusies kaut kādā deviņgadīga bērna līmenī, jo lielākoties apkārtējo cilvēku rīcības un motivācijas ir ne tik vien absolūti neizprotamas, bet nereti pat pilnīgi apstulbinošas.
This is why I tend to avoid interacting with people. (Kas, savukārt, situāciju nekādi neuzlabo, bet vismaz beigtu nervu šūnu mazāk gan.)