Pa ceļam uz darbu nekādi nevarēju atkratīties no sajūtas, ka kaut kas nav tā. Sāku apcerēt, kas tad varētu trūkt. Brokastis paēdu, tēju izdzēru, telefonu paņēmu, darba caurlaidi arī, nauda ir, mati izpannoti un šodien pat ļoti smuki, viss taču it kā ir.
And then it hit me - skropstas šorīt aizmirsu uzkrāsot.
Jūtos apmēram kā čībās no mājām izgājusi.