Līdz savu Baltkrievijā mītošo radiņu līmenim (biešu zupa kā dienas pirmā ēdienreize, t.i.) gan vēl kāds gabals ko augt, bet brokastis, kas sastāv no augļiem vien, par brokastīm jau sen vairs neuzskatu, man vajag kaut ko krietni saturīgāku.
(Fancy-go filmu un seriālu greipfrūtu pusītes my ass; noēdu pusmeloni un palielu apelsīnu, un, kā saka, nevienā acī.)

Esmu aizvadījusi ārkārtīgi uzjautrinošu stundu, ejot cauri kādas modeļu aģentūras kastinga lapām. Es visu saprotu (viņi tur meklē ne tikai vienkāršus modeļus, bet veselus tēlus un personības, un bla bla, un jā, pašapziņa ir ļoti laba lieta un tā un tā), bet par lielu daļu vienalga nekādīgi nespēju noslāpēt savu really, people? reakciju.
Really, people? Really?

(Starp citu, atrodas arī ne viena vien pazīstama seja.)