Vakar beidzot pienāca tā vēsturiskā diena, kad cītīgas ilgtermiņa pindzelēšanās rezultātā biju līdz turpmākas lietošanas neiespējamībai piebeigusi veselu nagulakas pudelīti. (Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka tā vis nebija parastā melnā, nedz arī indīgi neõna rõzā vai Aragonas zaļā, un pat darba tapetēm pieskaņotajai Šreka krāsai esmu tikusi tikai līdz pusei.)

Ka jau par skaistum(?)kopšanu šodien iesākts, vēl varu pastāstīt, ka vienvakar darbā divarpus stundas pavadīju, rīsērčojot dažnedažādus tonālos.
(Manā personīgajā fasādes krāsošanas karjerā tādu ir bijis skaitā ap divdesmit trim. (Ne jau, ka vajadzētu, bet vienkārši patīk.))

Pēdējo laiku kaifs: nedēļas nogalē 28 stundas pavadīt miegā, bet atlikušās - ēdot un skatoties LotR ekstended edišenus;
pēdējo laiku OMGLOLs: vīra cīņubiedres paziņojums, ka es izskatoties pēc modeles;
pēdējo laiku mazais prieciņš: jauno zābīšu sprādžu džinkstēšana pie katra soļa;
pēdējo laiku milzu sajūsma: ziņa, ka darbā savā svara kategorijā vienīgā esmu izpelnījusies prēmiju.

Pēdējiem gan atsvarā ir, attiecīgi, hokejs un avārija, bet ko nu tur vairs, vai ne.