Vakaros un naktīs guļamistabā no viena kakta ik pa laikam atskan uz mata tāda pati tirkšķēšana, kādu atskaņoja LOST smoukmansters.

Šonakt kaut kā ļoti Brīvībsielīgi.
Ar visu to, cik tālu no tā esmu tagad.

Uz palaga esmu visai manāmi nobrāzusi gan kreiso elkoni, gan ceļgalu.
Tieši tāpēc visi tie frotē un strīpaini krunkainie palagi (kas it kā nav jāgludina, bet vienalga ir, jo citādi izskatās kā no pakaļas izvilkti) ir īvil.

Vienīgais labums bija atmosties ar pasistās māsiņas zvanu - analīzes ideāli tīras. Jauki, protams. Un tieši tāpēc man jādzer četru veidu zāles, divas no tām antibiotikas. Lōģiski.