Pēdējā laikā praktiski jebkādu lēmumu pieņemšanā nomācoši dominē tikai un vienīgi gribu/negribu argumenti, kam manā vecumā teorētiski būtu jābūt stipri vien otršķirīgiem, bet kas realitātē ir tik patīkami, ka noturēties pretī ir diezgan neiespējami. Un to nemaz arī negribu.

Visādi citādi, abažūrbruncītis būs krietni vien lielāks bitch, nekā sākotnēji tika domāts, bet tas nekas, I've got time.