Riskējot izklausīties pēc galīgi neizglītotas ņuņņas, atzīšos, ka tā arī vēl joprojām neesmu lasījusi ne Orvela 1984, ne arī Dzīvnieku fermu, un ziniet, nevarētu teikt, ka jūtos ko zaudējusi - pagājšnedēļ, cēlā mērķa aizpildīt šo robu vadīta, izlasīju gan viena, gan otra pirmās trīs nodaļas un nepabeigtus noliku nost. Jā, var jau būt, ka viss action sākas tikai vēlāk, bet nu tiešām, ja sākums nešķiet gana interesants, tālāk nemaz nespiežos lasīt.

In other news, rīt jāiepērk skaisti brūna dzija, no kuras puikam džemperīti uzmeistarot. (Orvela cūkām par to gan būtu kas sakāms, khh.)

Tās mūsdienu interneta padarīšanas tomēr ir sasodīti foršas un sasodīti slinkumu veicinošas - nupat piedeklarējos savā, cerams, pēc iespējas tuvākās nākotnes dzīvesvietā, no mājas neizgājusi un savu visnotaļ piemīlīgo pēcpusi no sēžamā nemaz neatrāvusi, plus vēl trīs latus ietaupīju. Awesome.