Ja ir kas, ko tiešām neciešu, tad tā ir tā tramvajos braucēju šķira, kas vienmēr baksta priekšāsēdošajam mugurā. Tad pie tās stangas pieturas un gar matiem nogramstās, tad starp lāpstiņām iedunkā, tad gar plecu čamdās, vot, vienkārši pagriezties un vilkt tādiem pa ģīmi.

A vispār, par sabtransu publiku runājot, šodien nosēdos blakus vīram, kas pēc sejas izskatījās kā izspļauts šis onkulis, da tikai augumā tāds garāks padevies.