Es esmu baismīgi skeptiski noskaņots un nīgrs dusmupūķis, kura vieta pavisam noteikti nav iekš sales department. Nu nevaru es cilvēkiem bezgala iejūsminoši un aizrautīgi klāstīt kaut ko un iestāstīt kaut ko nopirkt, vēl jo vairāk tad, ja pati par šo kaut ko neesmu pārliecināta. Nu jopcik, nu, tā taču ir vistīrākā smadzeņu skalošana gan man, gan tiem cilvēkiem, kuri man jāapstrādā. Un visi tie team building mītingi, konstantie PMA (positive mental attitude) un 5 P's (perfect planning prevents pathetic performance) atgādinājumi; nu velns ar' ārā, man priekš (un pakaļ) tā visa trūkst kādas naivuma skrūvītes, nevaru sevi pārvarēt un, acīs skatoties, tik bezkaunīgi čakarēt cilvēkus.
Ugh.
Nopietni, ilgojos pēc IeM Valsts policijas un tās bezsmadzeņaini trulās cipariņu bakstīšanas budžeta tāmēs. Pat ar visu to, ka toreiz teicu, ka turpat arī nomiršu (srsly, es vēl pirms pāris dienām pārlasīju to dienu piezīmes - tā arī bija).

Kad tēvē raidījumos to vadītāji veic telefoniskas pārrunas ar kādu no vienkāršās tautas, nekādīgi nespēju to izturēt un vienmēr pārslēdzu kanālus. Jocīgi, bet, kad ziņās tiek telefoniski intervēti visādi ierēdnīši un ministriņi, nekādu diskomfortu neizjūtu.

Par ministriņiem runājot, mūsu kultūras tempļa priekšnieks Ints Dālderis izskatās pēc vecas lesbietes.