Tāda mulsinoša sajūta, it kā es būtu iesprūdusi kaut kur nekurienes vidū. Nav ne noteikta laika, ne vietas, ne vēlmju, ne notikumu, ne darba, ne atpūtas, tik ļoti viss ir sajaucies kopā. Neesmu pat pārliecināta, ka gribu, lai tas viss sakārtotos. Bet agrāk vai vēlāk jau tas viss būs atkal kārtībā, tā vienmēr ir. Un ceru, ka tās nepārejošās galvassāpes ir vienīgi ilgstošas neizgulēšanās sekas, nevis rezultāts smadzeņu atmiršanai aukstuma ietekmē. Un, ja tomēr tā, tad ceru, ka atsaldēta nav kāda pārāk svarīga daiva. Bet vispār šodien esmu nogurusi no visa tā sarkasma un skepses.