Nekādīgi nesaprotu to modi pie somas piekarināt kaut kāda tur meža zvēra asti, dažkārt pat divas. Bet nu tiešām, kāda velna pēc gan lai gribētos sev vislaik līdzi staipīt kaut kāda seska asti? Un kamdēļ neviens šādam dekorēšanās nolūkam neizmanto žurku astītes vai, piemēram, trušu ļipiņas, vai, vēl labāk, veselus taksidermētus meža iemītniekus, tas taču noteikti būtu daudz krutāk par prastu asti vien.

Citās ziņās - dabīgi rudu cilvēku izskats man nereti liek sajusties neomulīgi, galvenokārt tāpēc, ka bieži vien viņiem nav redzamas skropstas un uzacis, bet šāds vitāli svarīgu sejas sastāvdaļu iztrūkums, šķiet, manā zemapziņā tiek klasificēts kā mazkalibra kroplība. Gribas tādiem vai nu izsniegt acu zīmuli, vai arī galvā uzmaucamu tūtu.

Un vakar pirms aizmigšanas iedomājos, ka varētu kādreiz pārbaudīt praksē mīļumiņa izvirzīto hipotēzi par to, ka es patīkot visiem Kārļiem. Socioloģiski antropoloģisks pētījums, vai zinies.