Nekas cits neatliek kā vien atzīt, ka man patiešām patīk savas apvainošanās un aizvainojumus glabāt, kopt un lolot kā tādas niķīgas puķes, pačubināt tur, apkopt te, sak', audz un vairojies.

Bet vispār, par puķēm runājot, Rūdis takš atkal tūlīt ziedēs, taisni vai prieks un lepnums. Savus nopelnus gan diez vai tur varu piekabināt, bet, kad atceras, kādā paskatā viņš mums tika piešķirts - ar četrām pusnokaltušām lapām vien -, nākas apmierināti secināt, ka te viņam patīk.