Trijos naktī skrūvēju nost visus piecpadsmit skapju un atvilktņu rokturīšus, septiņos ceļos, lai atklātu mistēriju, kur pa nakti no spilvenapakšas nozudis telefons, zīmēju melnākas acis kā parasti, ģērbjos atpūšamajā kleitā un šņorzābakos, smaidoši sarunājos ar pārdevējām, skaļi dziedu līdzi savai šībrīža mīļākajai dziesmai, neuztraucoties par to, ka kāds varētu dzirdēt, bērnišķīgi priecājos par savām jaunajām otām, nedaudz nedroši mēģinu fantazēt par to, kas varētu būt, un vispār - sāku jaunu un skaistu dzīvi. (Jau kuro.)

(Tell me, do you really think you go to hell for having loved?)