Vecrīgā man apbrīnojami viegli zūd orientēšanās spējas. Nu, vismaz labi, ka ne orientācija, ha ha.
(Un vismaz šoreiz es ar pirmo piegājienu tiku uz Doma laukumu, mwaha.)

Un šķiet, man ir iestājusies fāze tālāk prom, lai gan es zinu, ka nevar, ka nevajag, ka tam nav pamatojuma.
(Tomēr ej nu iestāsti sev.)

Bet nekas. Izvelkam dienasgaismā sen neizmantoto talantu nedomāt, iekarinām ausīs zvaigznītes un gatavojamies girls' night out. Un tad jau pēc tam redzēs.