Acīmredzot krišnaīti un apreibuši frukti (dzēruši, šņaukuši, pīpējuši? hvz; skaidrā jau nu noteikti nebija) ir vienādi nespējīgi saprast parādības "pleijera austiņas ausīs" psiholoģisko aspektu, jo klāt nāk gan vieni, gan otri; krišnaīts - lai piedāvātu grāmatas, bet viens no reiboņpuišiem - lai pa pusielu nobļautos, ka esmu mīļa. Nu, nu. Par to vēl zinātnieki strīdas, vai ne.

Pie ēkas ieejas durvīm kāds pielicis divus ziedošus un šausmīgsmukismaržojošus plūmju zariņus. Es vismaz pieņemu, ka plūmes; par plūmēm esmu pilnīgi pārliecināta, ka tās tagad zied.

Jocīgi, ka puiši kā pārāko sapņa piepildījumu var uzskatīt randiņu ar dvīnēm. Man doma par diviem vienādiem eksemplāriem vienlaicīgi šķiet stipri vien creepy.
Bet ko gan es vispār saprotu no pareizas izklaides, man nereti vakara labākā daļa ir gumijlācīšu sakārtošana pirms apēšanas.