A varbūt vasarā vēl arī varētu iemācīties braukt ar skrituļslidām un vellapēdu.
Lai gan no otras puses, tādiem maziem tizlenīšiem kā es varbūt labāk palikt ar abām pēdām cik nu stabili, bet tomēr uz zemes.

Priekšstati tāpat rodas vienmēr un visur, nekur no tā neizbēgsi. Un tur pat nav tik svarīgi, kas ir teikts un cik daudz, cik tiešas vai netiešas norādes bijušas. Ar izskatu tādējādi var iegrābties visvieglāk; pati ļoti labi atceros, kā biju dvīņuku iedomājusies garu, blondu un zilacainu, lai gan jau toreiz zināju, ka viņa ir ungāriete. Nu un galu galā, kas par to; varu derēt, ka pasaulē arī blondu ungāru ir ka biezs.
Lai gan kāda gan tam nozīme; interesantākais tajā visā, protams, ir atklāt, kādu tevi iedomājas citi.