Vai nu man uz sejas ir kaut kas pielipis, vai arī autobusā pašlaik atrodas trīs potenciāli ieinteresēti eksemplāri.

Vēl šodien saņemt dāvanas tomēr ir sasodīti patīkami.

Nagi atkal nogriezti līdz ar zināmu ādas procentu, kas nozīmē to, ka tuvākās trīs līdz četras dienas varēšu auklēt sāpošos pirkstus. Un vēl trīs līdz četras dienas pēc tam būs jāgriež jau atkal. Tā teikt, grūtā dzīve.

Visi tikai meklē savu "otro pusīti", bet diez, cik daudzi aizdomājas par to, vai vispār viņiem ir vajadzīga tā puse. Varbūt tu pats esi, teiksim, trīs ceturtdaļas, un tad vesela puse būs lieka. Agrāk vai vēlāk to nāksies atmest un meklēt ko piemērotāku. Vai arī viena trešdaļa. Un ej nu atrodi tās pārējās divas trešdaļas. Varbūt labākais, uz ko vari cerēt, ir tikai trīs piektdaļas, un ar to tāpat nebūs pietiekami, lai justu, ka ir gana, ka vairāk nevajag. Un var jau pukstēt, ka "I'm not single, I'm independent", bet cik ilgi arī ar to būs gana?