Es gribu, lai mani šodien izslēdz un noliek kādā skapī uz vismaz trīsnedēļu nelietošanu.

Telefoniski atbildēju uz jautājumu par to, kas man šodien mugurā, un tikai pēc sarunas beigām atskārtu, cik savdabīgi tas varēja izklausīties kolēģēm.

Un dzīve ir daudz patīkamāka, ja savu vidukļa apkārtmēru pieņem kā konstanti.

Dažreiz tik ļoti sagribas padejot, nu tik ļoti, ka vai žēl sametas. Tā skaisti ar kādu padejot; ne jau kā manā sporta deju laikmetā, bet vienkārši pašas dejošanas pēc.
Tieši tas pats ir ar klavierspēlēšanu. Astoņi gadi nepilnīgi, bet tagad, tagad beidzot es zinu, kā ir jāspēlē.