Diez, vai ir kaut kas tāds, ko es daru ar pilnu atdevi.

Bezsatura radījums, tukša miziņa.

Un vispār katram ir vajadzīgs kāds, kuram nebūtu kauns visu plecu noraudāt.
Bet tā jau galu galā nenotiek.

Labi; dzērumā es nekādas īpašās stulbības nemēdzu darīt, bet tajās reizēs, kad nezinu, ko ar sevi iesākt, gan. Bet tas jau laikam pašsaprotami.