Vienos naktī, tērpusies tikai pumpainajā pingvīnkreklā, kas tik tikko nosedz rōzā apakšbikšoto dibenu, un lielajās un pūkainajās čībās, devos ārā no mājas, lai ieviestu kārtību un lai mana Mīlestība var netraucēti gulēt man blakus. Jāsaka, izdevās arī.

Šodienu varētu pavadīt lielajā istabā, saritinājusies tēta mīkstajā krēslā, apķērusi lielu tējas krūzi un, fonā murmulējot ieslēgtam televizoram, lasot kādu kārtīgu ziepienīti, kādu no tām, ko lasīju devītajā klasē. Šodien gribētos. Bet mājās tāda tipa lasāmvielas nav.

Esmu nomazgājusi trauku kaudzi un olu vārāmo aparātu, iztīrījusi visu virtuvi un maizes griežamo ietaisi, izmazgājusi veļu, pažāvusi to, noskatījusies, kā mana Mīlestība tāpat vien savā nodabā dauzās pa zālāju, paklausījusies kaimiņos uz visskaļāko uzliktos itāļu mūzikas hītus ar Adriāno Čelentāno priekšgalā un sajutusies ar sevi ļoti apmierināta. Sunday, ya know.