Labs rīts, labs rīts, mēģinām aiz sajūsmas neaizrīties ar auzpārslu biezputru, klausāmies Siddhartu, un domājam, ka viņi dzied japāniski. And once more. What's wrong with me. Besides the usual.

Uz auklas randomizēti uzvērt krellītes nemaz nav tik vienkārši, kā varētu šķist.

(Un ar mammu tikko bezkaunīgi izņirgājāmies par visādiem sludekļiem, aš vēderkrampji piemetās.)

Ja neredzētu, pēc balss nemaz i nepateiktu, ka tas bij' viņš. Daveydaveydaveydavey.

Sēžu savā istabā, skatos uz papīrlampas bumbuli un domāju galīgi ne tā, kā vajadzētu domāt.
Un izsecināju, ka mana saraksttaisīšanas mīlestība ir nedaudz mutējusi. Vairs nav secības, bet gan haotiski izmētāts pa visu lapu visos virzienos. Bet vispār vajadzētu izveidot sarakstu par sarakstiem. Variants a, tāds saraksts, variants b - citāds, variants c - vēl nedaudz savādāks.