Mainītas prioritātes, mainītas vēlmes, un šķiet, ka būšu sevi nedaudz salabojusi. Pagaidām pietiks.

Ja, žāvējot matus, es nepamanos ar fēnu sev iesist pa galvu, kaut kas nav īsti kārtībā.

Ja nu ir kas tāds, kas man nepatīk, tā ir runāšana pa telefonu. Akūti nepatīk un viss. Zinu, ka daudzus kaitina mūžīgās īsziņu sūtīšanas, ja piecu sms saturu varētu paziņot minūtes telefonsarunā, bet tas vienalga neatturēs mani konsekventi sūtīt īsziņas, kad vien iespējams. Nav gadījies tāds cilvēks, ar kuru runājot, nebūtu kaut kādu klusumu un paužu, un telefonsarunās tas vispār ir izteikti neveikli.

- Nu saki kaut ko.
- Ko tieši?

Nu taču iemidziniet mani, un miers.