Ar aizvērtām acīm līdzsvaru noturēt ir daudz grūtāk.

Kad esmu šeit, man vienmēr nepārejoši sāp galva, zūd laika sajūta un mēra izjūta, un es nīstu visus, visus, visus. Tos, kurus zinu, tos, kurus pazīstu, un arī tos, kurus vēl ne reizi neesmu satikusi.
A change of scenery perhaps?
Ak, jā, gandrīz piemirsu. Un tas viss man liek justies bezkaunīgi apmierinātai ar sevi.

Ja cilvēks konsekventi raksta bez garum- un mīkstinājumzīmēm, neizbēgams ir tas, ka "dievinu vinu" var noturēt gan par "dievinu vīnu", gan "dievinu viņu".
Tas otrs variants, protams, man ienāca prātā tikai vairāk kā pēc nedēļas.