A perfect night with perfect people.

Nē, es nemāku nedomāt, ka tādi "Smuka jaciņa, bet es tādu nekad nevilktu" nozīmē kaut ko ne gluži labu, un nē, manā istabā nav nekādas auras, tā ir parasta istaba ar parastām sienām, maza, ne gluži racionāli iekārtota, parasta istaba, un jā, mēs nekad citus nesaprotam, bet kādēļ gan par to tā būtu jāpārdzīvo, un jā, dažreiz nespēju negribēt, kaut es atbilstu tam, ko no manis gaida. Teicu jau vienreiz. Neesmu tik gudra, cik varētu būt, neesmu tik skaista, cik gribētu būt, neesmu tāda, kādai man vajadzētu būt. So what's the problem again?

Amputēta, tfu, nē, bet anestezēta ne tikai pusmute, bet arī puse deguna. Ceļā uz perfekto smaidu, bet protams.

Un šodien pilsētā bija valīšu terors.

Ooh, aah, izrādās, ka viss bija jāmeklē visacīmredzamākajā vietā.

UPD: Nē, nu bet fak, tomēr bardaks totālākais. Atkal neko nesaprotu.

UPD2: Dižā atklāsme ir klāt. Haha. Nepagāja ne pusstunda.