Nēnujā, forši, šonedēļ nosalšu drebēdama.

Vai nu es tiešām pēc tādas izskatos, vai arī meklēju zemtekstus, kur to nemaz nav.

Nu ja. Ko tādu jau arī varēja gaidīt.

Tā es otrajā klasē sava slinkuma dēļ izniekoju iespēju piedalīties starptautiskos pianistu konkursos. Tad pametu pusratā vēlmi mācīties mākslas skolā. Jau vēlāk personīgo antipātiju un klīrīguma dēļ palaidu garām izdevību būt labākajai sporta dejās. Atteicos no piedāvājuma mācīties Vācijā vai Anglijā. Sava stulbuma dēļ sabeidzu pēdējo skolas gadu, un tā pamatīgi. Un tagad, ja nemaldos, sākas viss no sākuma, tik vien tā atšķirība, ka lielākos mērogos. Nu, kur vēl kāda vienreizēja iespēja, ko es varētu izmest atkritumos?