Ir jau tā, ka delikātajās attiecību padarīšanās lielākie kašķi un problēmas mēdz izcelties aiz tā, ka viens otru zāģē par to, ka otrā kaut kā pietrūkst, vienlaikus aizmirstot paturēt prātā visu to, kas ir. Grūti tikai saprast, par ko — un vai vispār — ir vērts pamatoti čīkstēt, jo teorētiski jau gribēt var sazin ko, jautājums tikai par to, vai to tiešām vajag. Jo varbūt nemazām arī nevajag. (Bet varbūt tomēr vajag gan.)

Nepareizo zābaku sakarībā toties ņēmu un aizrakstīju bičīgu pārspriedumu par tēmu. Redzēs, ar ko tas viss beigsies.