Bet, neskatoties uz to, ka uz pieres dīgst ja ne rags, tad gada krāšņākā pumpa noteikti, ka nekādi neizdodas notrāpīt uz labu acu ēnu bāzi, un ka vīra kungam nu jau teju vai nedēļu kaut kas aizdomīgi gripveidīgs piemeties (gan jau Russian flu, kā mums Utopijas iespaidā labpatīk melni jokot), dzīvei kā tādai patiesībā nav ne vainas.
(Un kāpēc lai būtu, ja pa visu māju ir jau rudens gaisma, mūzikas jaunieguvumi šomēnes ir neviltotas sajūsmas vērti, un tūlīt būšu pabeigusi vēl vienu kleitu.)