Vajadzības pēc tā nebija absolūti nekādas, bet kuru gan tas interesē; esmu augšā kopš četriem. Lieki piebilst, ka labuma no tā visa ir tieši necik. Un pilnīgai laimei vēl arī iekšas sāp, bet protams.

Visādi citādi, vasara nupat tikai sākusies (kinda, not really, though), bet galvā jau arvien biežāk rudens skaņas, smaržas, sajūtas. Pat zābakus jau esmu noskatījusi. (Aš divus pārus, ohboyohboy.)