Ja visam citam (t.i., sejas krēmiem, tonikiem un tīrāmajiem, visa veida acu krāšļiem, zemacu riņķu aizkrāsotājiem, pūderiem, sārtumiem, hailaiteriem un bronzeriem, nu, īsāk sakot, pretty much visam, ko visvarenā kosmētikas industrija piedāvā) esmu atradusi savus stipri vien ideālos variantus, tad ar tonālajiem krēmiem attiecības gan man ir visnotaļ slimīgas. Nupat gandrīz jāsit sev pa nagiem, lai neiepirktu kārtējo papildinājumu savai kolekcijai (kuru, starp citu, nu jau esmu tikai līdz trim gabaliem samazinājusi (kas, savukārt, pavisam nopietni ir varens sasniegums, ja ņem vērā to, ka vienbrīd bija veseli astoņi)).
Un nevarēja taču uz kaut ko jēdzīgāku tāda mēroga patikšana izstrādāties, kur nu.