Ņemot vērā to, ka jaunu bilžu man nav jau kopš pagājušā (nē, ne šī, bet tiešām pagājušā) gada Jāņiem, fakts, ka nupat pilnīgi nejaušā kārtā esmu tikusi pie tikpat nejauša foto, kurā pati sev nenormāli patīku aš no galvas līdz kājām, ir pavisam nopietni atzīmēšanas vērts.
Saistītās ziņās — lai jau pie dienišķā vīna pirkšanas prasa tos dokumentus vai ne, bet esmu secinājusi, ka ir pēdējais laiks ļaut sevis patikšanai sev beidzot pieaugt. Galu galā, kad tad, ja ne tagad. A to nepaspēs ne atjēgties, kad jau zobu protēzes un osteoporoze uzglūnēs.