10:37 am
Visi nosvērāmies, un secinājām, ka Lauva + Gizmo = ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
shelly. Idejāli!
Pēc visiem 100 un 1 dalmāciešiem, piedodiet, darbiem, tāda tume galvā, ka kosmētiku no acīm notīrīju ar sejas toniku. Pirmo reizi dzīvē! Toniks gan man it kā bez spirta, bet acis tāpat izteiksmīgi sarkanas.
Balsoju par kvarca sejas rullīti kā gada bezjēdzīgāko pirkumu. Jo - pamostos, izrullēju seju, lai noņemtu lokus un maisiņus zem acīm, un pa ceļam uz darbu apraudos. Varu sākt visu no sākuma.
Tikai šodien pamanīju, ka deviņi mēneši pagājuši, bet aiz stikla grāmatplauktā joprojām bilde, kur mēs kopā. Un mums tur ir labi, laimīgi, un silti.
Pusi bildes nogriezu un izmetu. Otru pusi ieliku atvilktnē.
Vairs nekad, vairs nekad, vairs nekad.
Šodien pati savām acīm redzēju brīnumaino dziedināšanu. Kad kādam vīrietim aptiekā nosauca zāļu cenas, viņš, acīmredzot, momentā sajutās jaunu spēku pilns un atlabis, teica "nu, vai ziniet" un metās prom.
Visas vilšanās atver acis. Bet aizslēdz sirdi. Kaut kā tā.
Visi nosvērāmies, un secinājām, ka Lauva + Gizmo = shelly. Idejāli!
Skatos The Empty Man. Bariņš pusaudžu nakts vidū spriedelē par to, ka derētu izsaukt Tukšo vīru. Kāds vēlas precizēt, kas tas tāds.
- Pirmajā naktī tu viņu dzirdi. Otrajā - ieraugi. Un trešajā viņš Tevi nogalina...
- Jēziņ, Mendij, cik Tev gadu? Es eju mājās, man rīt sešos peldēšanas treniņš.
/ pasmējos. Tā laikam ir pieaugšana - kad no trenera baidies vairāk nekā no slepkavnieciskiem spokiem. /
// kopumā par filmu varētu teikt, ka tā sastāv no vairākām pat visai nesliktām daļām, galvenā bēda - tās vienkārši ne par ko nestiķējās kopā. šeit, teiksim, ir neslikts pusaudžu eksorcistu gabals, viegli nodzēries bijušais policists - bērnu glābējs un globālu sazvērestību atmaskotājs, kā arī vairāki Āzijas kalnos pazuduši tūristi. labticīgajam skatītājam beigās jautājumu ir vairāk nekā viktorīnā, galvenais no tiem - WTF.
Taksists uzmundrina gājējus pie pārejas:
- Nu, ejiet, ejiet. Zaļais vairs zaļāks nebūs!
Labrīt! Pa ceļam uz darbu un nometni jau sa*isos meistarībā un gandrīz izstūmu mūs abus pa durvīm stundu pirms īstā laika. Stundu, Karl! Stundu miega, ko mums neviens neatdos. Nabaga pusaudzis, kuru gādīgi biju paspējusi ietīstīt kādās 6 apģērbu kārtās, tā teikt, visādiem dzīves gadījumiem, nosēcās vien.
Parādīju Lauvam veicināto, lai gan neuzvarējušo Aspazijas pieminekļa vizualizāciju - milzu galvu starp puķītēm.
- Izskatās pēc dārza rūķa, ne?
- Pēc brokoļa, - lietpratīgi teica Lauva.
Vakar ar Lauvu bijām Līvu Akvaparkā. Pēc tam vēl visu nakti sapņos turpināju staipīt tās milzīgās, dzeltenās piepūšamās šļūcamlaivas.
Stāstu Lauvam par sapni, kurā paslēpos no mūsu iemīļotā anime varoņa. Un tad viņš mani pamanīja, un es teicu: "Catch me if you can!" un aizmuku. Bet viņš pazuda!
- Ja tu to atceries, tad tas piepildīsies, - prātīgi teica zvēru karalis.
- Man liekas, tas jau ir piepildījies, - es atzinu pēc pārdomu mirkļa, - Mani vispār neviens nemeklē!
Lauva ir atgriezies, es viņu ietupinu dīvānā pareizā pozā (potīti gaisā).
- Cik ilgi man tā jāsēž? Kādu stundu?
- Principā pāris dienas...
Čilojam mājās, Lauva spridzina savu Rasēna paku uz balkona. Zvana kaimiņiene (palama "Kuce no 5. stāva", jo viņas suns vienmēr klūp visiem virsū un viņai tas liekas pilnīgi ok). Krieviski interesējās, ko Lauva dara, viņai tas traucē stādīt rozes zem balkona. Pārvaru kārdinājumu atbildēt, ka Lauva salutē aiz priekiem par Prigožina sakāvi. Priecīgi paskaidroju, ka Lauva vienkārši izklaidējas, kaimiņienei virsū neko mest netaisās, un vispār viss ir beidzies (uz šodienu), jauku dieniņu, bučas, bučas.
Šodien ar Lauvu izbraucām pa kanālu ar ūdensvelosipēdu. Nebiju braukusi ar tādu gadus 20, jo pirmā pieredze savulaik izvērtās mēreni katastrofāla - braucām divatā ar Lauvas tēvu, un pirmo reizi dzīvē galīgi saplēsāmies. Labi, man visa tā riņķošana un pilnīgā nespēja noturēt jel kādu kursu patiesībā likās diezgan smieklīga, bet K. pilnīgi nopietni sadusmojās un apvainojās.
Toties ar Lauvu mums viss gāja kā smērēts. Vienojāmies, ka svira darbojas kā aste - tai jābūt pretēji virzienam, kurā vēlies doties, un saskanīgi elšot un svīstot izkuģojām kanālu visos virzienos. Un pat nepakļuvām zem kāda no kanāla kuģīšiem - kā iepriekšējā reizē, kad braucām ar kanoe.
Cerams, ka rītdien kājas nenokritīs no neierastās piepūles.
Tā kā darbiņa slotas virsoperatore izbauda godam pelnīto atvaļinājumu, šodien varu prokrastinēt ar lupatu rokā.
Vēl brīvdienās ar zināmām mokām skatījos Discovery History pārraidi par Kleopatru VII un Ptolemaju X. Viens no moku iemesliem bija latviešu ierunātājs, kas karaliskās personas spītīgi sauca par Kleopatru Vī un Ptolemaju Iks. Vai tā ir kāda jaunā norma vai vienkārši džeks pajokoja?
Otrs moku iemesls bija rašu nekonsekvence - ģimenā ar diviem brāļiem viens (labais, protams) bija baltais, kamēr sliktais laika gaitā kļuva aizvien tumšādaināks. Man liekas, tas gan būtu skandāls jebkurā ģimenē jebkuros laikos.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)
