Shelly -

01:33 pm

Šodien atradu pielietojuma eņģelim.
vispirms, lirisks ievads - kolēģi mēdz man dāvināt enģeļus. Man gan neveicas tik traki kā mūsu juristei, kuras divas apsveicēju kompānijas uzdāvināja vienādas kartiņas, taču zināma tematika iezīmējas. Ieprieksējā darbavietā viena no kolēģēm uz atvadām man piešķīra alvas eņģeli, un arī pagājušajā Ziemassvētku biroja laimes akā es izvilku porcelāna eņģeli, tā kā biju jau gatava veidot kolekciju.
Un, lūk, tiešis šis porcelāna eņģelis visu gadu ir rātni nostāvējis uz mana rakstāmgalda, rokas klēpī salicis (nē, patiesībā tuklās roķeles tas ir saķēris zem zoda, bet sevišķa pielietojuma tam tāpat nav). Līdz šodienai. Kad pagatavoju sev tēju un sāku lūkoties apkārt, kur lai noliek tējas maisiņu tā, lai vēlāk to varētu apliet atkārtoti? Voila! Eņģelis sēž uz brīnišķīgas, apaļas, rozēm rotātas kārbiņas. Nocēlu kupidonu no viņa padirseņa, iemetu tajā tēju, un, apmierinājumā starojot, uztupināju mazgadīgo ķerubu atpakaļ viņa postenī. Eleganti, es jums teikšu!!!