Shelly -

11:27 am

Visu nakti murgoju, turklāt biedējoši reālistiski, visi murgi - kaut kādas detalizētas, smalki sižetiskas, dziļi intīmas un biedējoši ticamas psiholoģiskas drāmas, viss notika tikai tieši tā, kā dzīves visssliktākajā dienā, neviens neskrēja man pakaļ ar ieroci vai nepārvērtās par vilkaci, nekādu briesmoņu, tikai es, turpat vai visi man svarīgie cilvēki, vienmēr kādi svētki un konflikti, drausmīgi konflikti, esmu paguvusi apvainoties pat uz savu mirušo vecmāmiņu (tas laikam ir vienīgais nereālais).