Shelly -

10:17 pm

Un tagad, kā jau solīts, daži Blaumaņa rakstīto teātra recenziju fragmenti:
"Latviešu teātrī vakar vakarā Klāva Puriņa piecu cēlienu bēdu lugas "Nauda" pirmizrādē man gadījās kaut kas pavisam neparasts: jau lugas sākuma ainu laikā man uznāca žāvas un drīz vien ieslīgu vieglā snaudienā, no kura mani ap pusnakti uzmodināja skaļš blīkšķis. Izbijies berzēdams acis, es pajautāju savam kaimiņam pa kreisi, kas lēcies, bet arī viņš berzēja acis un sacīja, īsti viņš nezinot, taču domājot, ka autors esot nupat pašrocīgi nogalinājis savu dramaturga reputāciju. Sapīcis par šo joku, griezos ar to pašu jautājumu pie sava kaimiņa pa labi. - Lugas varonis nupat nošāvās, - viņš atbildēja un turēja roku mutei priekšā."
1893. gads
"R.A.Knokem pēc beigtas caurkrišanas pasniedza tik lielu lauru vainagu, ka no tā pat izšķērdīgai saimniecei pietiktu visu mūžu savas zupas ko vircēt. Bet, kā zināms, dzejnieki savus laurus tādiem mērķiem nelemj. Viņi uz tiem mēdz "atdusēties". Es ceru, ka R.A.Knokes kungs uz saviem kā liksies, tā arī paliks guļam!"
1904. gads