Shelly - Pilnīgi bezjēdzīga epizode, tīrā fizkultūra pirkstiem

01:56 pm - Pilnīgi bezjēdzīga epizode, tīrā fizkultūra pirkstiem

Ēdīšu pusdienas savā parastajā gaģušņikā. Stāvu pie letes, man blakus - neliela, veca kundzīte sarkanā jakā. "Kur dakša, kur dakša," viņa purpina sev zem deguna.
- Dakšas ir zem salvetes, - es norādu.
- Es zinu, - priecīgi ievīterojas kundzīte. - Tepat blakus dzīvoju, neesmu jau pirmo reizi!
Kudzīte pasit padusē visus štrumentus un maizi un dodas pie galdiņa.
Ierodas pārdevēja. Mēs sarēķinām manu porciju, es izvelku divus latus un nolieku tos tieši uz letes. Bleķa šķīvitis, kurā parasti liek naudiņas, ir nez kur pazudis. Mēs saspringti veramies letā.
- A kur tad šķīvītis? - žēli iepīkstas pārdevēja. - Kur šķīvītis? Vai mani kāds izjoko? Gadu jau te strādāju, bet nekas tāds nav noticis!
Manī rodas milzīgas melnas aizdomas, bet es klusēju.
Pārdevēja izskrien no aiz letes un metas pētīt galdiņus.
- Kur šķīvītis? Kur šķīvitis?
- Kāpēc tas atrodas šeit?!
Kad apgriežos, manas aizdomas ir apstiprinājušās. Kundzīte sarkanā jakā ir savākuši sīknaudu šķīvi un uzliktu uz tā maizīti. Pārdevēja saķer trauku ar visu saturu un ātri azskrien atpakaļ, drošībā, aiz letes.
Šajā brīdī manā galvā aktualizējas lielākais sieviešu smadzeņu centrs zem kodētā nosaukuma "es taču jau teicu!" Laikam tomēr bija šeit pirmo reizi, es nodomāju.