Ak Dievs, Agnija Ieviņa!
3. okt 13:15 | Komentāri: 31
Šodien laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" ir publicēta Agnijas Ieviņas recenzija par Ingas Gailes grāmatu "Kūku Marija". Mani pārsteidz ne jau tas, ka recenzente grāmatu vērtē ārkārtīgi negatīvi (gaumes var būt dažādas), bet tas riebums un ļaunums, ko autore ir tajā ielikusi pārpilnām. Recenzija ir piebāzta ar tādām frāzēm kā "autores žēlabainā sūdzēšanās un nemotivētā kara piesaukšana stipri pārbauda lasītāja pacietību", "apnicīga vienu un to pašu motīvu atkārtošana", "bezcerības un kompleksu māktas liriskās varones monologu drumslas". Autore liek lietā visas savas prozaiķes dāvanas, lai attēlotu grāmatu pēc iespējas riebīgāku un šķebenāku. Gluži kā Andrejs Upīts, kurš, piemēram, absolūti necentās saprast t.s. dekadentu mēģinājumus, bet vienkārši mizantropiski apd***a viņus.
Ieviņa nosodoši raksta par Gailes dzejas varones "kompleksiem", "žēlošanos", "neirozēm". Rodas iespaids, ka, pēc viņas domām, dzejā nedrīkst būt negatīvu emociju, ka vajag rakstīt "par to gaišo, pozitīvo". Dzejolis par sap***o saulīti krievu valodā, protams, atzīts par ļoti sliktu - kā gan citādi.
Saliekot kopā tās frāzes, kas grāmatā esot patikušas, un tās, kas esot sliktas, atklājas, ka autore vienkārši runā ļoti subjektīvā patīk-nepatīk līmenī, kurā nav iespējama nekāda jēgpilna diskusija.
Ar to visu es negribu teikt, ka Gailes grāmata ir ideāla un viņa ir neaizskarama (lai arī šobrīd varbūt patiešām ir). Tikai pabrīnīties, kā kritizētāja spēj grāmatā ieraudzīto negāciju devu divdesmitkārtīgi pavairot un mest virsū autorei. Jūs gan tā nedariet. Un to avīzi nepērciet.
Recenzija pieejama http://www.nra.lv/index.php?rid=633