Shelly -

08:29 pm

Vakar mums uzbruka irsis. Patiesībā es pat nezinu, kas tas bija par kukaini, bet ērtības labad saukšu to par irsi. Tāds milzīgs, kā trīs bites kopā.
Vispirms viņš sāka apņēmīgi lidināties gar atvērto virtuves logu. Es uzšāvu viņam ar avīzi, bet pēc minūtes irsis bija atpakaļ. Es atkal izmantoju avīzi, irsis atkāpās, pārgupējās un devās jaunā triecienā.
Pēc trešās irša atgriešanās es atcerējos kungu, kas bija ar mieru liecināt lielā krāpšanas prāvā, bet nelaimīgu apstākļu sagadīšanās rezultātā nākamajā dienā pēc gājiena uz policiju nonāca morgā ar diagnozi - "nokoda lapsene". Mēs kursā tolaik izplatījām baumas par trenētām lapsenēm, kuras slepus audzē, apmāca nogalināt noteiktus upurus un pēc tam pārdod noziedzīgiem grupējumiem. Skatoties uz irša apņēmīgajām kustībām, bija skaidrs, ka teorija nebija no zila gaisa grābta.
Aiztaisīju logu. Taču kukainis pat nedomāja atkāpties. Kad pēc mirkļa atgriezos virtuvē, tas joprojām planēja pie loga, dūkdams kā helikopters. Pēc piecām minūtēm nekas nebija mainījies. Kļuva skaidrs, ka vienam no mums jāmirst.
Attaisīju logu un ielaidu irsi iekšā. Un gāzu ar avīzi. Irsi es noteikti aizskāru, taču diez vai nogalināju, visticamāk tas vienkārši aizkrita aiz ledusskapja. Kamēr nebiju redzējusi viņa izkropļoto līķi, nekas vēl nebija beidzies. Taču kukainis vairs nelidoja un nezumēja, un arī tas bija sasniegums.
Nākamajā rītā pirmais, ko ieraudzīju virtuve, bija irsis. Viņš apņēmīgi planēja pie aizvērtā loga, šoreiz atrazdamies tā otrā pusē, un izskatījās biedējoši biedējoši mērķtiecīgs. Es atvēru logu, un irsis aizlidoja. Man bija pilnīgi skaidrs, ka uz visiem laikiem.
- Klausies, dārgais - es teicu vīram - Tas mošķis izskatījās Sapratīgs. Viņam vispār nav smadzeņu, vai arī ir kaut kas drausmīgi maziņš, bet viņš izskatījās saprātīgs - daudz saprātīgāks par vairumu cilvēku. Viņš gribēja iekšā tieši pie mums, un pārvarēja visus škēršļus ceļā uz mērķi. Un pēc tam viņš gribēja laukā, un demonstrēja to ne sliktāk par jebkuru mājdzībvnieku, kas ierīko posteni pie durvīm un gaida, līdz kāds tās atvērs. Tas irsis bija saprātīgs!
- Jā, jā, - teica vīrs. - Mums aiz loga lido saprātīgi irši. Lai nu tā būtu, mīļā.