Vienkārši sabiedrībā, kurā rakstītpratēju ir 10%, arī sliktu rakstnieku būs mazāk (un arī labu, droši vien), nekā sabiedrībā, kurā analfabētisms ir pilnībā izskausts. Tomēr, iespējams, tā nav tāda vienkārša progresija - varētu taču būt, ka sabiedrībā, kurā vairums neprot rakstīt, kāds, piemēram, apgūst rakstītprasmi tikai tāpēc, ka vēlas kaut ko uzrakstīt. Nevis sāk uzrakstīt tikai tāpēc, ka prot rakstīt. Līdzīgi taču ir arī, piemēram, ar "tēlotājmākslu" - kādreiz tās bija iemaņas, kas bija diezgan ilgi jāapgūst, lai gūtu iespēju. Tagad tās ir tehniskas iespējas, kuras var izmantot ikviens.
Es nezinu, vai tas ir labāk, vai sliktāk, jo man nav viedokļa pat par mežu izciršanu un globālo sasilšanu, kur nu vēl par šo.