kad dvēsele mokās, tas uz grafomāniju vai uz talanta slēptajām stīgām, kā nu kuram, iedarbojas, iespējams, nedaudz rosinošāk, nekā miera stāvoklis. tātad: raksta vairāk, attiecīgi, ir biežāka iespēja, ka uzrakstīs kko labāku/skaist/aku/tml, nekā tad, ja nebūs vēlme rakstīt un nerakstīs vispār.
vienkārši un pragmātiski.
ai, mani vienkārši kaitina visi tie "skaistums dzimst mokās", "skumjas - vienīgais dvēseles prieks" un citi gōtiskie atzinumi. kaitina kaut kā ļoti neracionāli, tāpēc neko pamatot un pierādīt es nevaru.