Shelly -

09:48 am

Viselegantāko ideju par vētru tomēr piespēlēja vīrs. No rīta ģērbjoties, kamēr es bažījos, kā es tikšu līdz darbam - labi, līdz pusceļam turēšos viņam pie rokas, viņš man liels, smags un svarīgs, gan jau neaizpūtīs, bet kas notiks tālāk, aiznesīs kā nieku, un kas notiks ar bērniem, kas iet uz skolu, vai tie tagad plīvos garām skolas logiem un mās direktoram - kungs, te nu ir tavs puika, un tā talāk un tā joprojām. Vīrs teica - supermens. Un nostājās lidojošā supermena pozā.
Jaatzīst, ideja nav peļama - vienkārši uzvelc pieguļošas bikses, apmetni, saliecies tādā 45 grādu leņķī, izstiep vienu roku, un lido, kur vajag.