Shelly - Sievietes "acīmredzamā grūtniecības stāvoklī" aizgriežas

man kaut kā paliek bail.. es te naivi sapņoju, ka otrs bērniņš reiz pieteiksies un ka vienu reizi es noteikti iznēsāšu vēl kārtīgi... ceru,ka spontāno vairs nebūs.. nu zinu. naivi.bet tomēr gribas to bērniņu. un ja man viņš tik grūti nācis un tādas nolaidības pēc... es nez vai no depresijas izķepurotos. man jau pamatīgā depresijā iedzina stradiņos ar pirmo bērnu tieši bērnu ārstu attieksme. vecmāte un ārste bija kolosālas. arī dežūrējošās vecmātes bija super. viņas man palīdzēja ar to, ko tās man nevēlējās palīdzēt. tikai lamāja un lamāja par nez ko.. lai gan viana nebija mana nolaidība, bet tas, ka bērns nespēja no manas krūts paēst. kā rezultātā svarā kritās.. un vēl foršākais, ka es savam nu jau 4gadniekam tā arī nezinu asingrupu, jo šīs analīzes vienkārši neuztaisīja, lai gan ir obligātas. kad papīrus nodevu ģimenes ārstei, viņa šokā skatījās uz neaizpildīto papīru un nesaprata, ko domāt. pilnīgākā haļava attiecībā pret bērna veselību.. tā, ka es lasot šo vēl sapratu: man vēl paveicās. mans puisēns man ir blakus un tikko nosvinēja 4 gadu jubileju.

(Reply to this)