Klāt pie visiem citiem prikoliem un bonusiem kā tantiņas, kas nāk satikt pašu pašu priekšnieku, jo viņš pa TV teicis, ka vienmēr pieņemot, un jauki kungi gados, kas uz savu roku bez pieejas paroles mēģina izlabot dokumentus mājaslapā, mums ir arī tāda padarīšana kā ziņojumu dēļi. Katram darbiniekam pa lielam, finierētam dēlim. Manējais visu šo laiku stāvēja absolūti tukšs, tikai kniežu greznots, par ko izpelnījās neslēpti skaudīgus skatus no apkārtējiem, kuriem mūžīgi trūka vietas savu piezīmju un atgādinājumu sakāršanai (šobrīd mums ar zaļām līmlapiņām ir nolīmēts pat sienas pulkstenis.) Šodien sapratu, ka tā vairs nevar. Melniem 72 fonta burtiem uz baltas lapas izdrukāju:
"Ja man būtu jādomā, pa kuru laiku es strādātu?"
un piespraudu pie sava dēļa. Tagad sēžu un priecājos. ps - iepriekšējā darbavietā kopā ar vēl vienu kolēģi apspriedām iespēju piekarināt pie darba vietas ieejas durvīm spārnoto: "Darbs dara brīvu". Bet šādi ir laikam pat vēl labāk.