| From: | shelly |
Date: | August 28th, 2006 - 08:48 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nē, priecāties gan es netaisos. Es apzinos, ka tādām čakarēšanām ir labās puses, bet justies par tām kaut kā pateicīgai, vai, - tas nu būtu par daudz. Es kaušos līdz beidzamam.
jā, tas prieks nāk pēc kaujas - vislabāk iekšējas
| From: | shelly |
Date: | August 28th, 2006 - 09:35 am |
---|
| | | (Link) |
|
Zini, visā tajā uzstādījumā ir viens, manuprāt, apšaubāms punkts - uzskats, ka viss sliktais noteikti nes tev kaut ko labu. Es pieņemu, ka reizēm tas vienkārši čakarē raksturu, un viss.
es atkal domāju, ka tas, kas ar mani notiek, nav ne slikts, ne labs. iedalījums labā un sliktā jau vien liek slikto uzskatīt par iedragājošu, bojājošu utt, bet, ja uz visu paskatās kā uz neitrāliem, bet neizbēgamiem notikumiem, tad uz sāpes, ciešanas utt izraisošiem notikumiem var paskatītites no citas puses - nu, piemēram, kārtīgi izraudāties tak ir baigi forši
un vēl tak ir tie vecie cilvēki, kam dzīves nenormāli grūtas, bet, kas paši gaiši gaiši. protams, ir arī tādi, kas saiet sviestā un kļūst ļauni - un tieši to izsķir paša attieksme
| From: | shelly |
Date: | August 28th, 2006 - 08:50 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es gan nesaprotu, ka var skatīties uz notikumiem kā uz neitrāliem, bet vienlaikus arī kā uz pozitīviem. Tas, manuprāt, tomēr viens otru izslēdz.