es esmu tā smaidošā uz treniņiem neskrienošā sievietīte,nu okei,okei-skuķis,kuram mute vien kustas,kamēr blakus gēla nagi ķer pie sejas un klabina kalkulatoru rēķinot kalorijas.bet es esmu skaista tāpat un kopta arī dzan.bet tas prasa augstākais kādas divas stundas dienā dušiņas un smērēšanās.
bet ēdiens taču ir ēdiens.teniņi ir dārgāki par grāmatām un vispār neredzu nekādu jēgu daiļoties un ņemties,jo mīl jau tāpatās un ne viens vien un diez vai tiem pašiem gēla nagiem ir tādi piedzīvojumi kā man,iespējams,topošam pončikam.
tas tā tīri no mana viedokļa.
lieliski saprotu dusmīgās skaistules.viņas sevī iegulda baigo darbiņu un ja tas nenes augļus-ir jau pastulba sajūta.
man ļoti patīk tavi posti