jūtu, ka mani sāk vilkt uz demagoģiju.
es uzskatu, ka ir māksla un ir māksla. grāmatas un filmas ir ļoti atšķirīga padarīšana. vizuālā māksla vispār ir gandrīz pilnīga nejaušība. filmas sastāv no tik daudz faktoriem, ka ne saskaitīt. aktieri, scenogrāfi, komponisti... tik daudz sastāvdaļu, ka galarezultāts ir gandrīz neparedzams. līdz ar to, jo sarežģītāks tas vēstījums, jo augstākas prasības, jo lielāka vēlme radīt labu filmu, jo grūtāk to izdarīt un tātad arī vairāk pieļautu kļūdu un mudžekļu visādu. ja nav prasības baigās, vienkārši noķer iedvesmu un uzfilmē Limuzīnu jāņu nakts krāsā, tad būs labi jebkurā gadījumā. nu kāda starpība, ka sanāk mazliet savādāk, kā bija domāts. tāpat smieklīgi.
| From: | shelly |
Date: | July 12th, 2006 - 03:48 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es tomēr palieku pie sava - augsts uzstādījums nav vienādojums ar kvalitāti vai citu "labumu". To nosaka tikai un vienīgi rezultāts. Tas skolā var teikt: "a skolotāj, suns nograuza gludekli, kaķis mājasdarbu apēda, tāpēc nav sanācis tā, kā domāju". Pieaugušo dzīvē tas nevienu neinteresē. Pretenciozs - tas vēl nav labs.